Ir gadījumi, kad ielas vai zemes īpašuma konfigurācijas dēļ optimāls risinājums ūdensapgādes pieslēgšanai ir kopīgs ūdensvada ievads vai kanalizācijas izlaide vairākiem nekustamo īpašumu objektiem. Visbiežāk šāda situācija rodas, ja dažas mājas atrodas kvartāla “dziļumā” un piebraukšana nekustamo īpašumu objektiem notiek pa servitūta šķērsielu. Protams, teorētiski katru nekustamā īpašuma objektu varētu pieslēgt absolūti neatkarīgi, bet ir ekonomiski neracionāli, un servitūtu šķērsielas bieži vien ir pārāk šauras, lai pa tām varētu izbūvēt vairākus komunikāciju zarus.
Šādā gadījumā izplatīta prakse ir kopīga ievada vai izlaides organizēšana, kuru kopīgs posms atrodas kopīgā dažu īpašnieku valdījumā un par kuru apkalpošanu viņi atbild kopīgi.
Nomināli šāds kopīga cauruļvada posms tiks uzskatīts par ievadu vai izlaidi vismaz tādā definīcijā, kā tas ir noteikts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma” 1.panta 4.punktā. Likumā galvenā ievada vai izvada pazīme ir cauruļvada piederība (īpašums) un tā pastāvēšanas mērķis. Gan īpašuma (pieder pakalpojuma saņēmējam) statuss, gan mērķis (ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojuma saņemšana) kopīga ievada gadījumā visai izpildāmi, tādējādi, šāds cauruļvads jāuzskata par ievadu vai izlaidi, nevis par maģistrālā tīkla posmu.
Kopīga ievada / izlaides ierīkošanas priekšrocība ir ievērojams pieslēgšanas cenas samazinājums katram atsevišķam īpašniekam, negatīva puse – nepieciešamība pēc sarežģītas sniegto pakalpojumu uzskaites, jo pēc likuma ūdens skaitītājam jābūt uzstādītam uz pušu atbildības (tīklu piederības) robežas, t.i., līdz īpašnieku kopīgam zaram.
Arī šajā gadījumā var organizēt normālu uzskaiti un pastāv divas iespējas:
1. Ievēlēt pilnvarotu personu, kura pārstāvēs īpašnieku intereses uzņēmumā, veiks iekšējo uzskaiti un no viņu vārda noslēgs līgumu pakalpojumu sniegšanai. Norēķins par sniegtajiem pakalpojumiem veicams saskaņā ar visiem kopējā ūdens skaitītāja, uzstādītā uz pušu atbildības robežas, rādījumiem. Savukārt, pilnvarota persona kontrolē un organizē iekšējos norēķinus starp īpašniekiem.
2. Izmantot iespēju tiešu norēķinu veikšanai ar pakalpojumu sniedzēju. Tas ir maksas pakalpojums un tā cena ir atkarīga no saistību apjoma, ko mājas īpašnieki ir gatavi uzņemties. Šobrīd cena variējas no 3,28 EUR (visus darbus organizē uzņēmums) līdz 0,82 EUR (īpašnieki paši nosaka katra atsevišķa lietotāja patēriņa apjomu un iesniedz gatavus datus uzņēmumam) mēnesī katram rēķina saņēmējam. Jāsaka, ka Daugavpilī šis pakalpojums ir diezgan populārs un arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas šādu norēķinu kārtību.
Pašvaldības atbalstam tiks piemērota šajā gadījumā līdzīga kārtība, kāda tiek piemērota līdzīpašnieku gadījumā.