Tarifa aprēķināšanas metodiku noteic Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas Komisija (turpmāk - SPRK). Izsakoties vienkārši, tarifu noteic par sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdensapgāde un kanalizācija), šeit svarīgākais ir jautājums par to, kas ir šie sabiedriskie pakalpojumi. Tarifa aprēķinā iekļautas visas izmaksas, kuras pakalpojumu sniedzējam radās, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, bet tikai un vienīgi sabiedriskos pakalpojumus.
Tās ir tīklu apkalpošanas izmaksas, elektrība, izejvielas, reaģenti, darba alga, bet, vēlreiz, tikai līdz piederības robežai.
Jebkuri citi pakalpojumi vai infrastruktūras apkalpošana aiz tīklu piederības robežas nav iekļauti tarifā.
SPRK savā mājas lapā (palasiet, lietderīga informācija) ļoti kodolīgi izskaidroja šo jautājumu. Tomēr gribētos atzīmēt dažas nianses.
SPRK: "Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas robeža ir līdz kopējā ūdens uzskaites mezglā uzstādītajam ūdens patēriņa skaitītājam. No sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas robežas tālāk dzīvokļu īpašumos saņemtie pakalpojumi (sadzīvē daļa no tiem dēvēti par komunālajiem pakalpojumiem iekšējos tīklos) nav sabiedriskie pakalpojumi un netiek regulēti, tie ir skatāmi saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļa īpašuma likumu."
Tas nozīmē, ka aiz kopēja ūdens uzskaites mezglā uzstādītā patēriņa skaitītāja pakalpojuma lietotāja pusē radušās izmaksas nevar but iekļautas tarifā. Dzīvokļu īpašumu mājā pakalpojumu sniedzējs neatbild par kopējā patēriņa sadalījumu starp dzīvokļu īpašumiem, par iekšējo (mājas) tīklu infrastruktūru. Bet, tas gan nenozīmē, ka par šiem jautājumiem vispār neviens neatbild, par to arī SPRK norāda:
"Lai saņemtu ūdenssaimniecības pakalpojumus, sabiedrisko pakalpojumu lietotājam jānoslēdz līgums ar dzīvojamo māju apsaimniekotāju (daudzdzīvokļu mājā) vai tieši ar pakalpojumu sniedzēju (privātmājā)."
Tātad, par to, kas notiek aiz mājas kopēja skaitītāja, atbild dzīvokļu mājā šīs mājas apsaimniekotājs. Dzīvokļu īpašnieki par to viņam maksā atbilstošu samaksu un tas ir viņa darbs un pienākums. Un šos jautājumus regulē ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļa īpašuma likumu.
Atsevišķi ir jāatzīmē tas, ka pašlaik ir noteikta iespēja dzīvokļu īpašniekiem pa tiešo norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju. Pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina tāda iespēja, bet par atsevišķu maksu. Un skaidrs kāpēc - pēc jau minētā šāds pakalpojumus nav sabiedriskais pakalpojums, līdz ar to izmaksas, kuras pakalpojumu sniedzējam radās, sniedzot tādus pakalpojumus, nevar būt iekļautas tarifā. Vēl vairāk, šādi pakalpojumi vispār nav regulējami, un tam arī ir savs izskaidrojums - principā šādu pakalpojumu var piedāvāt jebkurš, tam nav jābūt obligāti pašam pakalpojumu sniedzējam. SIA "Daugavpils ūdens" tādu iespēju piedāvā, un cenas par pakalpojumiem svārstās no 0.82 EUR līdz 3.28 EUR par vienu rēķinu mēnesī, atkarībā no veicamo darbu apjoma.
SPRK ir izstrādājis informāciju par iespējamiem norēķinu veidiem, var apskatīties šeit.